Latvijas Republikas Valsts prezidentam

Andrim Bērziņam,

LR Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei,

LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas

priekšsēdētājam Jānim Vucānam,

LR Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai,

LR Izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei,

LR Tieslietu Ministram Dzintaram Rasnačam

Par nepieņemamu tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas pētnieciskās brīvības ierobežošanā

Š.g. 17. martā par atkāpšanos no komisijas vadītāja amata ir paziņojis vēstures doktors Kārlis Kangeris, nesamierinoties ar politiski motivēto un nedemokrātisko komisijas vadītājas vietnieces Kristīnes Jarinovskas izslēgšanu, ko panākusi tieslietu ministra Dzintara Rasnača rīcība. Lēmumu pārtraukt savu dalību komisijas darbā ir pieņēmusi arī filozofijas doktore Solveiga Krūmiņa-Koņkova, piekrītot K. Kangera nostājai, ka ir nepieļaujami dot iespēju Tieslietu ministrijai arī turpmāk manipulēt ar komisijas locekļiem kā zinātniekiem un perspektīvā – ar viņu pētījumu rezultātiem.

Komisijas strukturālās pakļautības noteikšana un ar to veiktās manipulācijas ir uzskatāmas sekas, ko izraisījusi Latvijas politiskajā elitē joprojām dominējošā padomju laikam raksturīgā izpratne par to, ka vēstures zinātne ir jāpakļauj politiķu kontrolei. Komisija bija jāveido kā zinātniski pētnieciska struktūra vai jāiekļauj jau esošā zinātniski pētnieciskā institūcijā, lai to varētu aizsargāt Zinātniskās darbības likums un Latvijas Zinātnes padomes Zinātnieka ētikas kodekss. Tikai tādējādi pagātnes izpēte, ko vadīs šī komisija, var tikt nodrošināta saskaņā ar zinātniskiem principiem, nevis kādas politiskās partijas iegribām.

Laikā, kad sabiedrībā ir aktualizējušies jautājumi par lustrāciju, par Latvijas iedzīvotāju sadarbību ar VDK, padomju laika vispārēju izvērtējumu, demokrātiskai valstij ir jānodrošina pēc iespējas lielāka brīvība šī perioda izpētē un izpratnē.

Līdzšinējā valsts politika attiecībā pret pagātnes izpēti ir bijusi vērsta tikai uz aktuālo politisko interešu apmierināšanu un bijusi selektīva. Joprojām pētniekiem tiek apgrūtināts darbs ar arhīvu dokumentiem, jo par kopēšanas pakalpojumu zinātniekiem tiek pieprasīta viņu atalgojumam neadekvāti augsta cena; pagātnes pētniecības projekti netiek pienācīgi finansēti. Tas rada pamatotas bažas gan par iespējamu pagātnes mitoloģizāciju, padarot to melnbaltu, vienkāršotu un ideoloģizētu. Šādai situācijai pastāvot, domājam, pastāv nopietni draudi par VDK dokumentu izpētē iegūto rezultātu iespējamo izmantošanu politiskajās manipulācijās.

Mēs esam pārliecināti, ka pagātnes izpratni nedrīkst pakļaut politiķu kontrolei. Tāpēc pētniecība, tai skaitā VDK dokumentu izpētes komisijas darbības administrēšana būtu jānodod zinātniski pētnieciskai institūcijai, kura ir reģistrēta LR Zinātnisko institūciju reģistrā un ir kompetenta pagātnes izpētes jautājumos.

Rīgā, 18.03.2015.

Kaspars Zellis, Dr. hist, LU FSI pētnieks

Ineta Lipša, Dr. hist., LU LVI vadošā pētniece